Mūsdienās darbavietas mēdz radikāli atšķirties viena no otras, kas nozīmē, ka darba devējiem ir dažādas prioritātes darba organizēšanā un ir dažādi uzskati par to, kāda ir veselīga darba vide saviem darbiniekiem un, protams, pašam.
Izkārtojuma un interjera nozīme darba vides un atmosfēras veidošanā
Katras darbavietas izkārtojums un interjers ir pielāgots darbinieku specifiskajām nepieciešamībām dažādās nozarēs, bet atmosfēru un vidi ietekmē un veido paši darbinieki, sākot ar sevi. Ir pierādīts, ka arī interjers darbavietā spēj dažādos veidos motivēt darbiniekus, lai tie sasniegtu maksimālu efektivitāti, veicot savus pienākumus.
Izkārtojuma ziņā mūsdienu ofisi pāriet uz atvērta tipa darbavietām, lai veicinātu cilvēku komunikāciju gan darbā, gan ārpus tā un vienkārši nodrošinātu cilvēka vēlmi pēc socializēšanās, jo bez tās mēs izdzīvot nevaram. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi šāda tipa darbavietās nodrošināt arī klusākas zonas, kur neviens nevar traucēt, jo ir brīži, kad svarīgākiem uzdevumiem ir vajadzīga maksimāla koncentrēšanās, tomēr vide to neļauj. Cilvēki paši par sevi arī ir ļoti dažādi, un daļai patīk strādāt dzīvīgās un ļoti aktīvās vietās, savukārt citiem atkal samērā klusākās vietās.
Darba ņēmēja galvenie kritēriji darbavietas izvēlē
Patiesībā mūsdienu darbiniekam jaunas darbavietas meklēšanas procesā svarīgi kritēriji ir dažādi sociālie nodrošinājumi, kā arī citi labumi no uzņēmuma puses. Tāpēc darba devējiem tam arī jāpielāgojas, ja vēlas palikt vai kļūt par konkurētspējīgu darbavietu darba tirgū. Pēdējos gados ir redzama tendence uzņēmumiem piedāvāt arvien vairāk labumus, neskaitot algas, bet arvien straujāk arī aug darba ņēmēju prasības pēc augstākiem nodrošinājumiem.
MetLife veiktajā pētījumā, piemēram, uz apgalvojumu, ka “Darba devējs ir atbildīgs par darbinieku veselību un labsajūtu” no 2015. gada, kad aptuveni 68% darbinieku tam piekrita, ir izaudzis līdz 76% 2019. gadā. Tas liecina par to, ka lielākajai daļai darba devēju vēl vairāk par to jāsāk domāt, lai piesaistītu nepieciešamos talantus. Šajā pašā pētījumā tika noskaidrots, ka 60% cilvēku patiesībā darbavietu izvēlas pēc sociālajiem nodrošinājumiem uzņēmumā un pēc iespējas pievilcīgākiem citiem labumiem, tā vietā, lai izvēli veiktu pēc vēlamākiem amatiem vai algas, kas ir savā ziņā pilnīgi saprotami.
Darbavietas izvēle ņemot vērā tikai iespējamos bonusus
Strādāšana ārpus sava elementa, tas ir, citā profesijā vai amatā var radīt milzīgu stresu, jo tas pilnīgi noteikti izliek cilvēku ārpus savas komforta zonas. Tiesa, tas dažādos gadījumos var būt noderīgi, lai turpinātu savu profesionālo attīstību, bet pārlieku liels hronisks stress var atstāt nevēlamus negatīvus iespaidus uz cilvēka ķermeni, kurus labot vēlāk ir ļoti sarežģīti. Par to sīkāk vari lasīt šeit:
Darba ņēmēju attieksme pret uzņēmuma piedāvātajām sociālajām garantijām
Interesanti, ka jau iepriekš pieminētajā pētījumā 30% apgalvoja, ka būtu gatavi strādāt par mazāku algu, ja viņiem būtu pieejami vairāk labumu. Iepriekš nedaudz jau iezīmējām, ka stresam var būt ļoti liela negatīva ietekme uz darbinieka labsajūtu, tāpēc šis arī varētu būt labs risinājums problēmai. Tas, protams, uzliktu lielāku nastu darba devējam, jo būtu nepieciešami vairāki cilvēki, kas to uztur un seko tam līdzi.
Tajā pašā gadījumā uzņēmums varētu arī lielos apmēros iegūt, jo, ja darbiniekam vairs nav jāuztraucas, piemēram, par veselības apdrošināšanu, sporta zāles abonementa iegādi utt., tas var strauji samazināt viņa stresa līmeni. Darba devējs pretī iegūst darbinieku ar daudz labāku pašsajūtu, tātad tādu, kurš spēj efektīvāk, ātrāk un kvalitatīvāk veikt savus pienākumus, atbilstoši nodrošinot straujāku uzņēmuma izaugsmi.
To apstiprina arī pētījuma rezultāti par to, ka, ja labumi tiktu pielāgoti darbinieku vajadzībām, tad tas palielinātu uzticību darba devējam, kam 2015. gadā piekrita aptuveni 65% aptaujāto, bet 2019. gadā jau 72%.
Tātad var secināt, ka dažādu sociālo garantiju un bonusu nodrošināšana darbiniekam mūsdienās ir būtībā kļuvusi par obligātu prasību, lai uzņēmums spētu būt konkurētspējīgs un piesaistīt nepieciešamos talantus tā kvalitatīvai darbībai.
